Tehnoloģiju pasaulē nepārtraukti meklējam jaunas un inovatīvas metodes, kā uzlabot mūsu drošības sistēmas un nodrošināt datu aizsardzību. Interesants, bet mazāk tradicionāls risinājums ir mājdzīvnieku iesaistīšana kiberdrošības uzdevumos. Pēdējā laikā arvien vairāk ziņojumu liecina, ka mājdzīvnieki ne vienmēr ir tikai mīļi draugi, bet arī izcilie palīgi drošības situācijās.
Zināmā mērā tas liek domāt par kādu interesantu fenomenu – instinktīvu spēju jūtīt un reaģēt uz tehnoloģiski radītiem mainījumiem. Tas ir redzams ne tikai gadījumos, kad kaķi vai suņi intuitīvi saprot, ka kaut kas nav kārtībā mūsu ierīcēs vai sistēmās, bet arī ekstremālos apstākļos, piemēram, DDoS (Distributed Denial of Service) uzbrukumos.
Šādi mājdzīvnieku spējas var kalpot ne tikai kā brīdinājums par draudiem. Kaķis, piemēram, var nejauši palīdzēt atklāt pirmos uzbrukuma pazīmes, reaģējot uz iekārtu pārkaršanu vai netipisku troksni, ko rada serveru pārslodze. Šis neapzinātais palīdzētājs gadījumā parādīja, ka dzīvnieku reakcijas var būt svarīgs indikators kiberdrošības profesionālim.
Protams, mājdzīvnieki nevar aizstāt tradicionālās kiberdrošības metodes, piemēram, stipras firewall sistēmas vai uzbrukumu novēršanas risinājumus, bet tie var izrādīties noderīgi papildinājumi. Pievēršot uzmanību mājdzīvnieku uzvedībai, var ievērot neparastas anomālijas datu plūsmā vai sistēmu darbībā, kas var norādīt uz potenciālu drošības risku.
Tāpat mūsdienu tehnoloģijas piedāvā metodes, kā iekļaut sensoru un telemetrijas rīkus dzīvnieka videi, kas var palīdzēt fiksuēt svarīgus datus un reaģēt uz tiem reāllaikā. Piemēram, īpaši apstrādāti piederumi, piemēram, dzīvnieka kaklarotas ar sensoriem, varētu uzraudzīt istabas temperatūru vai vibrācijas, vedot mums vērtīgu informāciju par mājas vai biroja tehnisko stāvokli.
Par spīti šīm neparastajām metodēm, kritiskā infrastruktūras aizsardzība joprojām prasa visaptverošas, zinātniski pamatotas un pareizi implementētas kiberdrošības stratēģijas. Token buckets, piemēram, ir efektīvi instrumenti, kas palīdz regulēt tīkla piekļuves ātrumu un var efektīvi palīdzēt aizsargāt pret DDoS tipa uzbrukumiem. Tie darbojas kā kontrolpunkti, kas ļauj tīklam pieņemt tikai noteiktu daudzumu datu pieprasījumus, pārējos ‘izmest’ ārā, līdzīgi kā diskotēkā, kur apsargs pie ieejas kontrolē, cik cilvēki var ienākt.
Secinot, mājdzīvnieki nevar un nedrīkst pieņemt galvenās drošības funkcijas savās ‘ķepās’, bet to neapšaubāmo instinktu un spēju reaģēt uz apkārtējo vidi var izmantot kā papildus rīku drošības uzlabošanai. Kopā ar mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem un pareizi izstrādātām tehnikām, pat mazs mīlulis var kļūt par drošības sistēmas daļu, kas varbūt kādu dienu glābs no liela apjoma kiberuzbrukuma.
Leave a Reply